objurgātōrĭus

a, um, adj.

objurgator

I. chiding, reproving, reproachful: epistula, Cic. Att. 13, 6, 3: verba, Gell. 1, 26, 7: sonitus vocis, id. 9, 2, 3: clamor, Amm. 16, 12, 55.
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
An open-access project