būleuta

m.
I. a councillor, a senātor, Plin. Ep. 10, 39 (48), 5; 10, 112 (113), 3; 10, 114 (115), 3; Spart. Sever. 17.
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
← būlē Dictionary būleutērĭum →
An open-access project