vittātus

a, um, adj.

vitta

I. bound with a fillet or chaplet: capilli, Ov. Am. 1, 7, 17: sacerdos, Luc. 1, 597: honos frontis, Stat. S. 5, 5, 28: navis, Plin. 7, 30, 31, § 110.
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
← vitta Dictionary vĭtŭla →
An open-access project