vinctĭo

ōnis, f.

vincio

I. a binding, ligature (post-class.), Arn. 2, 87; Varr. L. L. 5, § 62 Müll.; a shoetie, Cels. 8, 22 fin.— Plur., Arn. 6, 203; Tert. Carn. Chr. 4; Cael. Aur. Acut. 3, 17.
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
← vinco Dictionary vinctor →
An open-access project