rēsīna

ae, f.

perh. kindr. with ῥητίνη

I. resin, rosin, Auct. B. Hisp. 33; Plin. 16, 11, 22, § 53; 24, 6, 19, § 28; 24, 6, 22, § 32; Cato, R. R. 23, 3; Pall. 3, 25, 23; Mart. 3, 74, 4; 12, 32, 21: vinum quod resinā conditum est, Cels. 4, 5, 29: resina terebintha, Col. 12, 20, 3.
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
An open-access project