pānĭfĭcĭum
ĭi, n.
I.
the making of bread.
I.
Lit.: a pane et faciendo panificium coeptum dici, Varr. L. L. 5, § 105 Müll.—
II.
Transf., any thing baked, as bread, cakes, etc., Cels. 2, 18: verbenas coronasque et panificia libertus obtulisse ei visus est, Suet. Vesp. 7.