palmētum

i, n.

1. palma

I. a palmgrove, Hor. Ep. 2, 2, 184: Hiericus palmetis consita, Plin. 5, 14, 15, § 70; cf. Tac. H. 5, 6. —In sing., Just. 36, 3, 4.
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
An open-access project