expurgātĭo

ōnis, f.

expurgo, II.

I. a justification, vindication, excuse (a Plautin. word): habui expurgationem, Plaut. Am. 3, 3, 10; id. Merc. 5, 3, 4 (Ritschl, expurigationem).
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
An open-access project