dēsōlātĭo

ōnis, f.

desolo

I. a desolating, desolation (eccl. Lat.).
I. Abstr.: in sua desolatione, Vulg. Baruch, 4, 33; Salv. Gub. Dei, 6, p. 214: templi, Hilar. in Psa. 58, 7 al.—
II. Concr., a desert, Vulg. Jer. 7, 34; id. 44, 22.
Lewis & Short
A Latin Dictionary, 1879
An open-access project